Pēc botāniskā dārza mēs atgriezāmies kamerā obskūrā. Te tieši ienācās bildītes no Katjas pokofončika (Xiaomi Pocophone F1), tā ka būs ko parādīt. Tostarp iepriekš nepublicēto.
Botāniskā dārza biezokņi
Skats no muzeja jumta
Lūk arī tas, gandrīz izdevies foto no Eimsa istabas
Autoprecēts
Mēs uz zvaigžņu fona
Bezgalīgo spoguļu labirints.
Apbrīnojama padarīšana, ļoti grūti orientēties, sanāk tikai un vienīgi uz tausti.
Laba bilde ar rotējošo tuneli.
Uzraksts salkans, un patētisks, bet taisnība taču.
Šiki vārti
Lielisks onkulis uz brīnišķīga zaļa akmens
OSM mums saka, ka tas ir misionārs un Āfrikas pētnieks Deivids Livingstons.
Nākamos piecpadsmit gadus Livingstons pavadīja nepārtrauktos ceļojumos pa Dienvidāfrikas un Centrālāfrikas iekšējiem reģioniem. Viņam bija daudzas sadursmes ar vietējiem būriem un portugāļiem to nežēlīgās izturēšanās pret iezemiešiem āfrikāņiem dēļ, kas viņā izraisīja asu nepatiku, un viņš izveidoja sev pārliecināta kristieša, drosmīga pētnieka un kaismīga cīnītāja pret verdzību un vergu tirdzniecību reputāciju. Livingstons ātri apguva vietējo iedzīvotāju valodas un iekaroja viņu cieņu.
Vēl viņš ir pazīstams ar to, ka atklāja Viktorijas ūdenskritumu, un vispār pusi Āfrikas šķērsoja kājām.
Pēc divām nedēļām Livingstons un viņa ceļabiedri piestāja Zambezi upes krastā, kur ieraudzīja grandiozu ūdenskritumu līdz 1800 m platumā un līdz 120 m augstumā, kuru āfrikāņi sauca par «Mosi oa Tunja» (dārdošais ūdens). Šo ūdenskritumu Livingstons, ieraudzījis to pirmais no eiropiešiem, nosauca Anglijas karalienes Viktorijas vārdā. Mūsdienās pie ūdenskrituma ir uzstādīts piemineklis skotu pētniekam, uz kura postamenta rakstīts Livingstona moto: «Kristietība, tirdzniecība un civilizācija» («Christianity, Commerce and Civilization»).
Arhitektūra tomēr ir brīnišķīga
Mēs nedaudz pastaigājāmies arī pa Dean's Village rajonu. Šeit daudzus gadsimtus atradās apvidus, kur tradicionāli mala labību. To darīja ar Water Of Leith upītes ūdensdzirnavām. Kā atceraties, gar to es jau soļoju vienā no iepriekšējām daļām. Šoreiz radās iespēja apskatīt vēl vienu gabaliņu. Vieta ļoti gleznaina, un apmeklēt to noteikti ir vērts.
Aiz manas muguras sākas Miller's Row iela
Katja palūdza nofočēt sesku pavadiņā, bet īpašnieks? noreaģēja mazliet dīvaini.
Tolerances un geju praida nedēļas ietvaros
Aizgājām arī līdz vecajai New Calton Burial Ground kapsētai, apmēram no XVIII-XIX gadsimta. Šeit ir pārapbedīti daudzi ķermeņi no vēl vecākas, XVII gadsimta kapsētas. Neskatoties uz to, ka tautā kapsētu dēvē par admirāļu, te pamatā atdusas miecētāji un kurpnieki.
Skats uz Veiverlijas dzelzceļa staciju
Kapsēta atrodas netālu no tāda paša nosaukuma Calton pakalna, kur panorāma priecē.
Jekaterina savā firmas stilā
Pavisam vēlā vakarā mēs beidzot tikām līdz Artūra tronim.
Tas ir milzīgs pakalns (251 metrs) pašā pilsētas centrā, Holirūdas parkā. Kā arī pirms 350 miljoniem gadu izdzisis vulkāns. Laikapstākļi bija iedvesmojoši, caur mākoņiem spēcīgā plūsmā lauzās saulrieta stari. It kā pats Artūrs būtu nolēmis mūs atalgot par pūlēm, rāpjoties viņa vārdā nosauktajā pakalnā. Skats no turienes uz visu apkārtni ir pilnīgi vājprātīgs — uz Fortas līci, pilsētu un citiem pakalniem. Tostarp arī uz tiem, kurp mēs taisījāmies doties ar Andreju — Lomond Hills.
Nokāpām mēs no troņa ar Jekaterinu pa otru pusi, un uzreiz taisnā ceļā uz sava mitekļa podu. Pa šo dienu nogājām 18,2 km.